Pēdējā laikā man pārāk bieži uznāk vēlme pateikt visiem, ko es patiesībā domāju par viņiem. Zinu, ka labāk ir paklusēt, bet reizēm tiešām tie pārējie var novest līdz baltkvēlei. Zinu, ka agrāk nebiju tāda. Varētu pat teikt, ka man bija bail kādam ko teikt, biju nedroša, bet tagad man ir pilnīgi vienalga, ko citi par mani domā. Tā IR vieglāk.
Daži reizēm atļaujas pārāk daudz un tēlo sazin ko. Riebjas pilnīgi. Tādēļ ir patīkami apzināties, ka esi kādam no tiem "krutajiem" iebāzis patiesību acīs.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru