Powered By Blogger

otrdiena, 2011. gada 15. marts

changes


Pavasaris skaitās lielo pārmaiņu laiks?
Laikam jau tā, jo nezināmu iemeslu pēc man gribas visu izmainīt. Gan saistībā ar sevi, gan saistībā ar apkārtējo vidi.
Visu gribas sakārtot pa plauktiņiem. Ir apnicis viss, kas bijis iepriekš.
Protams, ir lietas, kuras es nekādā gadījumā negribētu mainīt un nemainīšu, bet ir arī tādas mazsvarīgas lietas, kuras prasās pēc pārmaiņām.
Tādēļ laikam vienreiz pa visām reizēm ir jāsaņemas un jāuzlabo tas, kas būtu jāuzlabo. :)

svētdiena, 2011. gada 13. marts

Right thru me


Šodien man kaut kas nav tā kā vienmēr. Elpa liekas tik ļoti smaga, ir grūti elpot. Jūtos tā, itkā man kaut kas būtu ticis atņemts vai aizliegs. Nedaudz bēdīga un nedaudz vīlusies. Tā bez iemesla. Sasodīti nospiedoša sajūta..Gribas ātrāk aiziet gulēt, lai es varētu ātrāk pamosties un iesākt jaunu, skaistu un,protams,pavasarīgu, dienu.

ceturtdiena, 2011. gada 10. marts

spring


Jūtos kā starp ziemu un pavasari. Nav pazudis ziemas miers, bet ir iestājies pavasara nogurums. Un tā saulīte, kas šodien spīdēja... Uzreiz ir smaids sejā un ilgāku laiku gribās pavadīt ārā un izbaudīt pirmos siltos saules stariņus. Kā man patīk pavasaris! :)

otrdiena, 2011. gada 8. marts

08.03.10


Šodien man bija tāda dīvaina sajūta, stāvot rindā pie kases. Rindā bija vieni vienīgi ziedi, konfekšu kastes un šampanieši. Vīrieši iepirkās, lai iepriecinātu savas mīļotās sievietes. Nezinu, kā lai īsti šo sajūtu raksturotu. Skumjas - nē, drīzāk prieks, ka tomēr nav tā, ka vīrieši aizmirstu datumus, kaut gan dažiem jau ir paveicies, jo viņiem mājās ir mūžam dīcošās sievietes, kuras bez mitas centīsies atgādināt svētkus, kad varētu tikt pie kaut kā jauna. Protams, es runāju tikai par dažiem izņēmumiem. Man jau šķiet, ka buča un no sirds pateiktie trīs maģiskie vārdiņi, ir vairāk nekā viss pirktais kopā. Tas tik tā...aizdomājos.

svētdiena, 2011. gada 6. marts

New


Tā..no rītdienas sākšu jaunu un skaistu dzīvi. Tā vienkārši - nolēmu un būs.

true


Paskaties pa logu! Vai redzi mēnesi? Es arī! Un ir patīkami apzināties, ka lai arī esam tik tālu viens no otra..toties mūsu skatieni un domas satiekās TUR - uz mēness!!

hard


Teikšu godīgi - ir grūti. Tagad.
Labi, ka pa vidu pavīd arī laimes izjūtas, bet tas ir cits stāsts. Tagad būs par to, par ko es nekad nebiju aizdomājusies. Nekad.
Kad biju mazāka, es visu laiku strīdējos ar tēti. Vienkārši par visu. Vienmēr mammai teicu, ka nepārdzīvotu, ja viņi izšķirtos. Jā, es tā teicu.
Tagad pat prātā tādas domas nenāk.
Tagad, kad tētis aizbrauca, es sapratu, cik ļoti man viņš ir vajadzīgs. Mūsu attiecības pēdējā laikā bija ļoti,ļoti labas, ka es visiem nemitējos teikt, cik labs man ir tētis.
Tagad sēžu naktīs un vienkārši turos, lai neraudātu.
Tiešām NEKAD nebiju domājusi, ka tas varētu būt tik grūti.