Šodien man bija tāda dīvaina sajūta, stāvot rindā pie kases. Rindā bija vieni vienīgi ziedi, konfekšu kastes un šampanieši. Vīrieši iepirkās, lai iepriecinātu savas mīļotās sievietes. Nezinu, kā lai īsti šo sajūtu raksturotu. Skumjas - nē, drīzāk prieks, ka tomēr nav tā, ka vīrieši aizmirstu datumus, kaut gan dažiem jau ir paveicies, jo viņiem mājās ir mūžam dīcošās sievietes, kuras bez mitas centīsies atgādināt svētkus, kad varētu tikt pie kaut kā jauna. Protams, es runāju tikai par dažiem izņēmumiem. Man jau šķiet, ka buča un no sirds pateiktie trīs maģiskie vārdiņi, ir vairāk nekā viss pirktais kopā. Tas tik tā...aizdomājos.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru