Ir 3;17 no rīta. Es nevaru aizmigt, jo prātā ir 100 un 1 doma. Es vienkārši "cepos". Ne jau no karstuma, vienkārši uznāca man kaut kādi melnie. Reizēm es ciest nevaru savu raksturu. Es vienmēr sadomājos to, kas patiesībā nav un tādā veidā bojāju sev garastāvokli. Mani tas tik ļoti kaitina. Dziļi sirdī, esmu savādāka nekā ārēji. Gluži kā divas dažādas personības. To otru pazīstu tikai es un neviens cits, jo savādāk mani neviens nevarētu paciest. Nē, nopietni. Tādēļ es esmu iemācījusies atdalīt savas personības divas puses. Viena - ar cilvēkiem, otra - pašai sev. Tā nu manā dzīvē ir iekārtots.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru