Teikšu godīgi - ir grūti. Tagad.
Labi, ka pa vidu pavīd arī laimes izjūtas, bet tas ir cits stāsts. Tagad būs par to, par ko es nekad nebiju aizdomājusies. Nekad.
Kad biju mazāka, es visu laiku strīdējos ar tēti. Vienkārši par visu. Vienmēr mammai teicu, ka nepārdzīvotu, ja viņi izšķirtos. Jā, es tā teicu.
Tagad pat prātā tādas domas nenāk.
Tagad, kad tētis aizbrauca, es sapratu, cik ļoti man viņš ir vajadzīgs. Mūsu attiecības pēdējā laikā bija ļoti,ļoti labas, ka es visiem nemitējos teikt, cik labs man ir tētis.
Tagad sēžu naktīs un vienkārši turos, lai neraudātu.
Tiešām NEKAD nebiju domājusi, ka tas varētu būt tik grūti.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru