Tas sākās sen..tik sen, ka pat neatceros kā tas bija.. kā tu turēji manu roku un ar drebošām rokām kokā grebi manu vārdu. Kā solījies būt uzticīs un mīlēt mani. Jā, tā bija..bet kas notika? Tu salausi manu sirdi tūkstoš mazos kristāliņos.. tas ir tik smagi - redzēt tevi katru dienu un izlikties, ka nesāp.. Es tev lūdzu..nejoko ar mani..tas sāp... Zini tikai to, ka man ar tevi bija labi.. Lidināties pāris centimetrus virs zemes skaitījās normāli... bet tomēr tu mani noturēji..kādu mirkli...vismaz. Tagad iesim katrs savu ceļu.. mūsu mazais mīlasstāsts ir izstāstīts un aizmirsts.
2008.g vasara.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru