Sēžu sapņainu cilvēku pārpildītā telpā un domāju...

Kādēļ viņi ir tik laimīgi? 

Nu...vismaz izskatās..

Tie sēž un sapņo.

Ikdienas rūpes ir palikušas aiz muguras.

Ir tikai šis brīdis..nekas vairāk.

Kā ir ļauties sapņiem un aizmirst par realitāti?

Droši vien, ka labi, jo...

..sapņojot mēs izdzīvojam savu ideālo dzīvi..

Laikam būs jāļaujas, lai sapņi ievelk savā pasaulē..

..ideālajā..